Mērījumi un aprēķini

Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka cirkulējošo asins lipīdu taukskābju profils atspoguļo jūsu tauku uzņemšanu uzturā un, savukārt, tas ir saistīts ar jūsu veselības stāvokli [23, 24, 25, 26, 27]. Jūsu asinīs esošie tauki atspoguļo tauku veidus, kas jūsu ķermenim ir pieejami enerģijas ražošanai un šūnu, tostarp šūnu membrānas, kā arī audu attīstībai. Uzturā nepieciešamās taukskābes Omega-6 linolskābe (LA) un Omega-3 alfa-linolēnskābe (ALA) jāuzņem ar uzturu, jo organisms pats nespēj tās ražot. Ar uzturu uzņemamā Omega-6 linolskābe (LA) organismā tiek pārvērsta Omega-6 arahidonskābē (AA). Ar uzturu uzņemamā Omega-3 alfa-linolēnskābe (ALA) organismā tiek pārvērsta Omega-3 eikozapentaēnskābē (EPA) un Omega-3 dokozaheksaēnskābē (DHA), kā redzams 1. attēlā. Tomēr ALA, kas iegūta no dārzeņiem, organismā netiek pārvērsta pietiekamā apmērā par jūras EPA un DHA. Tādēļ EPA un DHA jānodrošina, tieši uzņemot produktus no jūras avotiem.

Omega-6 un Omega-3 taukskābes tiek uzglabātas šūnu membrānās. Kad Omega-6 un Omega-3 taukskābes, piemēram, Omega-6 arahidonskābe (AA), Omega-3 eikozapentaēnskābe (EPA) un Omega-3 dokozaheksaēnskābe (DHA) tiek atbrīvotas no šūnu membrānām, tās tiek pārveidotas par spēcīgiem lokāliem “hormoniem”. Šie lokālie “hormoni” kontrolē iekaisumu un gludo muskuļu saraušanos visā organismā. Tieši šo vietējo “hormonu” ražošana no to prekursoru taukskābēm AA, EPA un DHA nosaka, vai jūsu uzturs ir iekaisumu veicinošs vai pretiekaisuma līdzeklis. Iekaisumu veicinošs uzturs ilgtermiņā var būt postošs jūsu veselībai.

Grenlandes eskimosu labā sirds veselība lika zinātniekiem aizdomāties, ka liels zivju patēriņš varētu būt aizsargājošs [28]. 20 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās 852 vidēja vecuma nīderlandiešu vīrieši, kuri nedēļā patērēja vismaz 30 gramus zivju, pierādīja, ka viņiem ir laba sirds veselība, salīdzinot ar vīriešiem, kuri neēd zivis [29]. 30 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 2100 Čikāgas vīriešu, kuri katru dienu apēda vismaz 35 gramus zivju, arī pierādīja, ka viņiem ir laba sirds veselība, salīdzinot ar tiem, kuri zivis neēda vispār [30]. Viena no svarīgākajām no zivīm iegūtajām jūras Omega-3 EPA un DHA ietekme uz sirds veselību ir to spēja nomākt sirds kambaru fibrilāciju un no tā izrietošo sirds apstāšanos tās primārajā un sekundārajā profilaksē [31].’


1. attēls. Omega-6 linolskābes (LA) par Omega-6 arahidonskābi (AA) un no dārzeņiem iegūtas Omega-3 alfa-linolēnskābes (ALA) par jūras Omega-3 EPA un DHA metabolisms

Jūras produktu izcelsmes omega-3 EPA un DHA ir svarīgs noteicošais faktors daudzos ar veselību saistītos procesos, it īpaši veselības procesos, kas ir saistīti ar dzīvesveidu. Lai iegūtu plašāku informāciju par omega-3 līmeni un slimībām, lūdzu skatiet atsaucēs [6, 8, 32] norādīto zinātnisko literatūru. Jūras produktu izcelsmes omega-3 eikozapentaēnskābe (EPA) ir svarīgākā omega-3 taukskābe, kas ir sastopama muskuļos un aknās, kurpretī jūras produktu izcelsmes omega-3 dokozaheksaēnskābe (DHA) pārsvarā ir sastopama acīs, spermā un smadzeņu garozā. Omega-3 taukskābei DHA ir būtiska nozīme normālai smadzeņu un tīklenes funkcionālai attīstībai, it īpaši priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem. DHA ir svarīga prenatālai smadzeņu attīstībai un tā veido 40% no smadzenēs esošo membrānu fosfolipīdu taukskābēm. Atbilstoša DHA daudzuma uzņemšana tiek saistīta ar dažādiem ieguvumiem veselībai, tostarp smadzeņu un tīklenes attīstību, novecošanu, atmiņas veidošanos, membrānas sinaptisko darbību, fotoreceptoru bioģenēzi un neiroprotekciju [10, 33, 34].

2. attēls. Nesabalansēts un iekaisumu veicinošs uzturs

3. attēlā parādīts, ka starp pirmajiem 45 331 mūsu laboratorijā analizētajiem paraugiem lielākajai daļai cilvēku Omega-6 (AA)/Omega-3 (EPA) nav balansā, un viņiem vajadzētu uzlabot ēšanas paradumus. Šis secinājums ir tāds pats arī pēc 400 000 paraugu izanalizēšanas (dati uz 2019. g. jūniju).



3. attēls. Omega-6 (AA) / Omega-3 (EPA) balansam vēlamajā variantā jābūt zem 3:1, sakrītot ar vēlamo Omega-3 līmeni.

Normāls Omega-6 un Omega-3 balanss ir svarīgs šūnu un audu normālas attīstības (homeostāzes) uzturēšanai, kā arī palīdz organismam kontrolēt iekaisumus. Šīs taukskābes ir tādu lokālo “hormonu” kā prostaglandīnu, leikotriēna un tromboksāna prekursori, kas regulē iekaisuma procesus, kā arī gludo muskuļu saraušanos un relaksāciju.

Omega-6 un Omega-3 taukskābju nelīdzsvarotība ir novērota daudzos ar dzīvesveidu saistītos veselības jautājumos. Lai iegūtu papildinformāciju par Omega-6/Omega-3 nelīdzsvarotību un slimībām, lūdzu, izlasiet zinātnisko literatūru ar atsauces numuriem 7, 12 un 16. Pareiza, sabalansēta un pretiekaisuma Omega-6 un Omega-3 taukskābju diēta ir izšķiroša visu grūtnieču un viņu mazuļu veselībai, jo mazuļa smadzeņu un nervu sistēmas attīstībai nepieciešams liels un sabalansēts Omega-6 un Omega-3 taukskābju daudzums, kas jāsaņem no mātes [35, 36]. Labs Omega-6 un Omega-3 taukskābju balanss atbalstīs garīgo veselību un nervu darbību, veselīgu sirds un asinsrites sistēmu, kuņģa, zarnu un plaušu darbību un pat veselīgu ādu (skatīt Pētījumi, iekšējie attīstības projekti).

 

4. attēls. Sabalansēts uzturs

Arahidonskābe (AA) ir vissvarīgākā Omega-6 taukskābe organismam. Tā ir sākuma punkts vietējo audu hormonu, ko izraisa Omega-6, ražošanai, piemēram, prostaglandīniem, tromboksāniem un leikotriēniem. Šie audu hormoni ir iesaistīti iekaisuma darbībās un ir galvenais sāpju cēlonis. Iekaisums ir fizioloģisks process, kas rodas, reaģējot uz infekciju vai ievainojumu. Akūtā iekaisuma vispārējā funkcija ir aizsargāt organismu no bojājumiem, ierobežojot infekcijas progresēšanu vai ievainojuma ietekmi. Ilgstošs (hronisks) iekaisums var būt kaitīgs Jūsu organismam. 

AA indekss parāda Omega-6 taukskābes arahidonskābes (AA) izmērīto vērtību procentos no visām izmērītajām taukskābēm. Labas vidējās vērtības ir diapazonā no 6,5 līdz 9,5 % ar optimālo mērķa vērtību 8,3 %. Dažiem cilvēkiem ir ģenētiska nosliece uz AA līmeni zem 5 % (dzeltenā vai sarkanā diapazonā skalā), bet citiem virs 10 % (dzeltenā vai sarkanā diapazonā skalā). Pirmā grupa varētu vēlēties palielināt labu arahidonskābes (AA) avotu daudzumu uzturā, piemēram, ar olām un gaļas produktiem no dzīvniekiem, kas baroti ar graudiem, piemēram, vistām, savukārt otrajai grupai var būt izdevīgi izvairīties no uztura avotiem, kas bagāti ar AA. 
AA procentuālā vērtība ir faktors vairākos mūsu aprēķinos, un, Ja jūsu AA vērtība ir zemāka par 5 % vai augstāka par 12 %, tad tam ir nevēlama ietekme uz dažām testa rezultātos parādītajām vērtībām.

 

5. attēls. Arahidonskābes % mērķa vērtība ir 8,3 %  

5. attēlā parādīts, ka, pamatojoties uz 42 489 atsevišķiem paraugiem, kas analizēti mūsu laboratorijās, vairākumam ir optimāls AA līmenis. Tāds pats secinājums tika iegūts pēc 369 000 paraugu izvērtēšanas 2020. gada aprīlī.

Zemu AA līmeni var izraisīt traucēta enzīmu aktivitāte AA sintēzē (1. attēls) vai nepietiekams Omega-6 linolskābes (LA) patēriņš beztauku vai stingri ierobežotu tauku diētas dēļ. Zems AA līmenis var izraisīt biežākas infekcijas vai kavēt brūču sadzīšanu [37, 38].

6. attēlā ir redzams, ka no pirmajiem 45 329 mūsu laboratorijās analizētajiem individuālajiem paraugiem lielākajai daļai “Šūnu membrānu caurlaidības indekss” atrodas disbalansā, un šīm personām būtu ieteicams uzlabot savus uztura paradumus. Šis secinājums ir tāds pats arī pēc 400 000 paraugu izanalizēšanas (dati uz 2019. g. jūniju). 

6. attēls Šūnu membrānu caurlaidības indeksam vēlams būt zem 4:1

Šūnu membrānu sastāvs un strukturālā uzbūve ir ārkārtīgi svarīgi šūnu veselības un līdz ar to arī visa ķermeņa veselības faktori. No vienas puses membrānai ir jābūt pietiekami stingrai, lai tā spētu uzturēt pienācīgu šūnu struktūru. Savukārt no otras puses membrānai ir jābūt pietiekami caurlaidīgai, lai šūnā varētu iekļūt barības vielas un būtu iespējams izvadīt atkritumvielas, un tās fosfolipīdu dubultslānī brīvi varētu pārvietoties šūnu receptori. Fosfolipīdu dubultslānī esošie šūnu receptori ir hormonu un citu bioloģiski aktīvu barības vielu, kas ietekmē šūnas, piesaistīšanās vietas jeb “pieslēgvietas”. Kā piemēru varam minēt holesterīna daļiņas, kas transportē taukskābes un citus tauku komponentus no aknām uz šūnām. Holesterīna daļiņai piesaistītais dzeltenais proteīns (7. att.) piesaistās pie šūnas membrānas virsmas receptora, lai šūnā varētu nogādāt taukskābes un citus tauku komponentus. Ideālā gadījumā šūnu receptoriem uz membrānas virsmas būtu jāspēj pārvietoties brīvi kā “plostam upē”.

7. attēls Brīvi “peldoši” šūnu receptori un holesterīna daļiņa, kas asinīs no aknām līdz visām ķermeņa šūnām pārvieto taukskābes un citus tauku komponentus.

8. attēlā ir redzams, ka no pirmajiem 45 331 mūsu laboratorijās analizētajiem individuālajiem paraugiem lielākajai daļai “ar garastāvokli saistītais veselības indekss” atrodas disbalansā, un šīm personām būtu ieteicams uzlabot savus uztura paradumus. Šis secinājums ir tāds pats arī pēc 400 000 paraugu izanalizēšanas (dati uz 2019. g. jūniju).


8. attēls. Ar garastāvokli saistītajam veselības indeksam vēlams būt zem 1:1


Zemāk esošajā attēlā ir redzams, ka šī indeksa samazināšanās lielā mērā ietekmē dažādus ar garastāvokli saistītus labsajūtas faktorus [39]. Ir pieejami plaši pierādījumi, ka taukskābju profila nesabalansētība var izraisīt depresiju [40, 41]. Jūras produktu izcelsmes omega-3 EPA un DHA arī var darboties kā garastāvokļa stabilizētāji [42, 43].




3 mēnešus katru dienu lietojot 3 g jūras Omega-3 EPA un DHA, ievērojami samazinājās dusmu un nemiera sajūta narkotisko vielu lietotāju vidū, salīdzinot ar placebo grupu [44]. Vairākos klīniskos pētījumos ir pierādīts, ka uzņemot iekaisumu procesus aizkavējošo jūras produktu izcelsmes omega-3 EPA un DHA, uzlabojas kognitīvā veiktspēja [45, 46, 47]. Bērnība un vecumdienas ir divi kritiski un apdraudēti dzīves posmi, kuros jūras produktu izcelsmes omega-3 (EPA un DHA) ir fundamentāli nepieciešami labai smadzeņu darbībai. Šajos dzīves posmos Omega-3 deficīts tiek saistīts ar mācīšanās un atmiņas traucējumiem, kā arī garastāvokli.

Iespējamais darbības mehānisms varētu būt saistīts ar to, ka brīdī, kad neironi tiek stimulēti ar neiromediatoriem, no membrānu fosolipīdiem tiek atbrīvota gan jūras produktu izcelsmes Omega-3 (EPA+DHA), gan arī omega-6 arahidonskābe (AA) un tās tiek metabolizētas smadzenēs, radot virkni bioloģiski aktīvu savienojumu kā, piemēram, prostaglandīnus, tromboksānus, leikotriēnus, lipoksīnus, resolvīnus un protektīnus, tostarp neiroprotektīnu D1 no brīvās DHA. Šie bioloģiski aktīvie lokālie “hormoni” spēj modulēt un ietekmēt dažādu neirotransmiteru, piemēram, serotonīna, noradrenalīna (kas ietekmē sirds kontrakciju biežumu), acetilholīna (kas ietekmē spēju ilgstoši noturēt uzmanību) un dopamīna (kas ietekmē uz pozitīva atalgojuma balstītus mācīšanās procesus  smadzenēs) kustības ceļus [48, 49, 50].