zinzino.com
No A līdz Z par D vitamīnu
No A līdz Z par D vitamīnu
Ir sastopami divi galvenie D vitamīna veidi. D3 vitamīns ir sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos, tostarp zivīs, un to sintezē jūsu āda, kad tā tiek pakļauta saules gaismas iedarbībai. D2 vitamīnu iegūst no augu valsts produktiem, tostarp sēnēm. Pētījumi norāda, ka D3 vitamīna iedarbība ir efektīvāka.
Vai man ir nepieciešams D vitamīns?
D vitamīnam ir svarīga nozīme normālas imūnsistēmas darbības un sirds veselības nodrošināšanā. D vitamīns palīdz jūsu organismam uzņemt kalciju un fosforu no uztura un izmantot šīs minerālvielas jūsu kaulu, zobu un muskuļu stiprināšanai.
Kādēļ D vitamīns jālieto ēšanas laikā?
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns. Tas nozīmē, ka tas nešķīst ūdenī, un tas vislabāk uzsūcas asinīs, ja to uzņem kopā ar pārtiku, kurai ir augsts tauku saturs. Šī iemesla dēļ ir ieteicams lietot D vitamīna uztura bagātinātājus ēšanas laikā, lai veicinātu to uzsūkšanos.
Kā D vitamīna uzņemšanu ietekmē saule?
Mēs uzņemam lielāko daļu D vitamīna no saules gaismas. Saule iedarbojas uz tādām aktīvajām vielām kā zemādas holesterīns un palīdz to pārvērst D vitamīnā. Nav nepieciešams uzņemt D vitamīnu no uztura vai saules gaismas ik dienas, taču ilgstoša nepietiekama saules iedarbība var apdraudēt veselību, biežāk izraisot nogurumu vai trauksmi vai slimības. No saules stariem uzņemto D vitamīnu nav iespējams pārdozēt.
Eiropā ir iespējams uzņemt pietiekamu D vitamīna daudzumu, pavadot laiku ārā no aprīļa līdz septembrim. Taču laika posmā no oktobra līdz martam mēs neuzņemam pietiekamu D vitamīna daudzumu no saules. Lai atjaunotu nepieciešamo līmeni, ir nepieciešams pavadīt ārā tikai īsu brīdi — aptuveni 20–30 minūtes.
Vai ir iespējams uzņemt D vitamīnu citos veidos?
D vitamīnu satur daži pārtikas produkti, piemēram, lasis, sardīnes, siļķes un makreles, sarkanā gaļa, aknas un olu dzeltenumi. Taču D vitamīna saturs mūsu ikdienas uzturā parasti ir pārāk zems, lai atbilstu prasībām.
Kā D vitamīns palīdz maniem kauliem?
D vitamīns palīdz regulēt kalcija un fosfāta daudzumu organismā. Mums ir nepieciešamas šīs uzturvielas, lai rūpētos par kaulu, zobu un muskuļu veselību. D vitamīna trūkums bērniem var izraisīt kaulu deformāciju, bet pieaugušajiem — kaulu sāpes.
Kādi ir D vitamīna deficīta simptomi?
D vitamīna deficīta simptomi var ietvert muskuļu slābumu, sāpes, kaulu sāpes, nogurumu un depresiju.
Kas notiek, ka es uzņemu pārāk daudz D vitamīna?
Pārāk liels D vitamīna uztura bagātinātāju daudzums ilgstošā laika periodā var izraisīt pārmērīgu kalcija uzkrāšanos organismā. Tas var izraisīt kaulu vājumu, kā arī nieru un sirds bojājumus.
Kam ir vislielākais D vitamīna deficīta risks?
- Cilvēkiem, kuri nepavada daudz laika ārā.
- Cilvēkiem, kuri valkā apģērbu, kas apklāj lielāko daļu ķermeņa, atrodoties ārā.
- Cilvēki ar tumšu ādu, piemēram, ar Āfrikas, Afro-Karību jūras reģiona vai Dienvidāzijas izcelsmi.
- Cilvēkiem, kuri lielākoties vai visu laiku lieto saules aizsargkrēmus.
- Mazuļiem, maziem bērniem, grūtniecēm un sievietēm, kas baro ar krūti.
- Vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo novecojot, viņu organisms nespēj sintezēt tik daudz D vitamīna.
- Cilvēki ar tādām slimībām kā Krona slimība, celiakija un dažādiem aknu un nieru slimību veidiem. Cilvēkiem, kuri lieto noteiktas zāles, kas maina veidu, kādā D vitamīns tiek kontrolēts organismā.
- Cilvēkiem ar ievērojamu lieko svaru, jo ir daži pierādījumi, kas liecina, ka cilvēkiem ar aptaukošanos, visticamāk, ir D vitamīna deficīts.
- Cilvēkiem, kuri lieto uzturā maz tādu pārtikas produktu, kas satur D vitamīnu.